Late night, all up and bright (es nezinu)

TRIGGER WARNING!!! Pašnāvības ideācija, pašnāvnieciskas domas, narkotikas, alkohols.

01:47

Ugh, atkal celšanās desmitreiz pa nakti, atkal nakts rīšana. Es jau pat vairs nemēģinu sevi apturēt, kāda jēga. 84 kg uz svariem un šis skaitlis turpina kāpt, ķecerīgi smejoties par maniem lūgumiem ārstiem, lai dod kaut ko, kas neaudzē svaru, nepalielina apetīti. Viss bezcerīgi. Tikpat labi es varētu prasīt kaut ko, no kā es negribētu nomirt, tādi paši būtu panākumi. Nē, nu es vairs aktīvi negribu nomirt 24/7, bet,kad kāds nomirst filmā vai seriālā, ja nāve iestājas momentā, man prātā pavīd doma: “Es varētu tā nomirt, vienkārši, ātri un bez mocībām.” Katru dienu uz kādu laiciņu es domāju par nāvi, kaut vairs ne uz ilgu laiku, bet domāju. Zinu, ka nav tik viegli sevi veiksmīgi nogalināt, kā to rāda filmās. Kopš TikTok redzēju puisi, kurš šobrīd ir “dārzeņa” stāvoklī pēc neveiksmīga pašnāvības mēģinājuma, man ir galvā iesēdusies doma, ka man jau neizdotos, un šī doma, kas vispār ir diezgan negatīva, tomēr glābj manu pakaļu pa dzīvi. Tas, kurš ir teicis, ka pašnāvība ir gļēvuļu izeja, ir idiots, jo ir jāsaņem tik pārpasaulīga drosme, lai izbeigtu savu dzīvi. Pirmkārt jau, jātiek vaļā no vainas apziņas pret saviem tuvajiem cilvēkiem, ar šo posmu es it kā tiku galā, sev varēju iestāstīt, ka visiem tā būs labāk, bet praktisko daļu neesmu nekad varējusi pat iesākt, jo gluži vienkārši trūkst drosmes un bail no neizdošanās. Palikt par invalīdu uz mūžu ir vēl briesmīgāka dzīves perspektīva par šībrīža dzīvi, tā kā es labāk turpināšu vilkt savu dzīvi tāpat.
Mani ļoti vilina ideja par narkotikām, tā doma, ka tu uz brīdi vari nejust to visu, kas darās galvā, ka tu vari apstādināt to karuseli un kaut uz brītiņu izkāpt, līdz nākamajai devai. Tā jau rodas tās atkarības lielākoties, tu nevari kontrolēt savu prātu, tāpēc izvēlies iegūt vismaz kaut kādu kontroli caur vielu, kas kontrolē tevi. Ne vienmēr tā ir apzināta izvēle, reizēm tas notiek pagalam nejauši, bet es jau sen pārstāju vainot narkomānus pie visām pasaules problēmām, tāpat kā alkoholiķus un bezpajumtniekus. Es reāli sāku viņus visus saprast un just līdzi, jo šķiet, ka pati maziem solīšiem eju tajā virzienā. Tas izklausās galīgi nejēdzīgi un ignorant no manas puses, jo narkotikas un alkohols ir milzu problēmas, bet es te pa kluso sēžu un domāju, kā būtu katru dienu pēc darba kaut ko iedzert, vienalga, ko, kas uz brīdi liktu aizmirsties. Tik tālu mani ir novedusi tā fucking depresija.

03:00

Aaaaa, es gribu aizmigt un nogulēt visu nakti, vai tiešām tas ir par daudz prasīts, dzerot sedatīvus antidepresantus?

03:30

Ok, esmu augšā, ja jau tā, tad laikam jau nesanāks vairs aizmigt, jāsāk sava diena pusčetros pa nakti. Vai no rīta? Kas īsti ir pusčetri, jau vai vēl? Sāp galva, gribas uzvārīt kafiju, bet tējkannas sildīšana vai kafijkannas darbināšana būs pārāk skaļa aktivitāte pusčetriem. Bezmiegs ir tāda vientulība, zinies. Man reizēm patīk palikt vienai un kaut ko nebūt savā nodabā padarīt, bet nu tomēr bezmiegs, tumsa, tas visu aprijošais un katru skaņu pastiprinošais klusums… Tā ir vientulības definīcija, manuprāt.
***
Es laikam sapratu, pusčetri vēl ir nakts. “Early morning” pleiliste Spotify ir pārāk pacilājoša un enerģiska manam šībrīža noskaņojumam, tādā ziņā “Late night” ar savā ziņā flegmatiskumu šķiet ideāla. Nu re, šis nu tā kā būtu atrisināts. Ko es vēl varētu atrisināt šajā nule kā noskaidrotajā naktī? Kādus karus novērst un pandēmijas izsvēpēt? Es atvainojos, ne vārda vairs par C-word, man pašai jau riebjas par to runāt jebkādā kontekstā. Vienkārši dodiet mums vakcīnas, vakcinējamies visi un dzīvojam tālāk, apnicis jau viss.
***

Uz mazliet priecīgākas nots, man atkal uz brīdi ir psihoterapija. Ko lai izrunā, ar ko lai sāk? Man ir tik daudz ideju, gribu runāt par to, kāpēc man nepatīk, ja jebkurš cilvēks man pieskaras; kāpēc es nevaru pieņemt pat pašus sīkākos lēmumus savā dzīvē; kāpēc es apēdu savas emocijas; kāpēc es nevaru pagulēt pa nakti; kāpēc mani pilnīgi nekas šajā pasaulē netriggero? Tik daudz jautājumu, tik maz atbilžu, es sev šobrīd liekos mazliet psihotiska šajā ierakstā. Laikam jābeidz rakstīt. Līdz nākamajai reizei, adios.

Tagad klausos: Alvvays – Forget about life ♪
Attēls: https://gwg.ng/2021/08/13/ways-to-handle-depression-without-pill-or-any-medication/

Birkas: bezmiegs, Depresija, domas, nakts